Teuvo Tulio 100.gadskārtas piemiņa
3.pasaules latgaliešu saieta (konferences) laikā, kas no 3.līdz 10.augustam notika Rēzeknē, 6.augusta piemiņas pasākumi bija veltīti latgaliešu izcelsmes somu kinorežisoram ar pseidonīmu Teuvo Tulio (īstajā vārdā Teodoram Antoniusam Tugajam 23.08.1912.-08.06.2000.).
Par godu simtgadniekam notika: piemiņas koku stādīšana kultūras darbiniekiem veltītajā parkā Rēzeknē; brauciens pa piemiņas vietām Ilzeskalna pagastā-krucifikss un akmens piemiņas zīme pie vecvecāku mājām Šķierbiniekos un Sološnieku kapsēta; Nautrēnu pagastā - muzeja apskate un piemiņas dievkalpojums Nautrēnu Romas katoļu baznīcā (priesteri Alberts Budže un Juris Kravalis); piemiņas pasākums Rēzeknes pilsētas domē; 12 filmu disku dāvināšana Rēzeknes centrālajai bibliotēkai; 1946.g. uzņemtās filmas "Mīlestības krusts" demonstrēšana.
Nautrēnu vidusskolas muzejā sarīkota piemiņas izstāde, kur apskatāmi materiāli-grāmatas un apraksti-par šo ievērojamo somu kinorežisoru, aktieri, producentu, scenāristu. Vēl izstādē apskatāmas Teodora mātes Helēnas Elvīras Rōnngvistes (dz. Garšinas 1893-1945) cara laiku piemiņas lietas-tamborēta jaciņa, izšūti kabatlakatiņi, 7 pāri zīda zeķes un dažādu birstīšu komplekts ar monogrammām. Izstāde Nautrēnu vidusskolas muzejā būs apskatāma līdz oktobrim. Kopš 2. pasaules latgaliešu saieta pasākumiem materiāli par T.Tulio un viņa māti ir redzami stendā Latgales kultūrvēstures muzejā Rēzeknē. Rudenī tiks demonstrēta kinorežisores Kristīnes Želves filma "Fedja", kura stāstīs par pasaules mēroga visievērojamāko melodrāmas režisoru kino vēsturē un viņa sarežģīto likteni.
Teuvo Tulio dzimis 1912.gada 23.augustā Pēterburgā. Uzaudzis pie vecvecākiem Rēzeknes apriņķa Ilzeskalna pagasta Šķērbinīkos. Viņa vecmāmiņas Ievas Garšinas dzimtā puse bija Desetnieki. Desmit gadu vecumā Teodors (Fedja) pārcēlās dzīvot pie mātes uz Helsinkiem, tomēr vasarās bieži ciemojās pie vecvecākiem Latgalē. Viņa māte Helēna bija pirmā baletdejotāja, kas darbojās Marijas teātrī Sanktpēterburgā. Jau kopš 15 gadu vecuma Teodors bija neglābjams kinomāns. Sākumā (1929.-1935.) bija aktieris sešās filmās, bet no 1936.līdz 1972.g. pats uzņēma 16 filmas. Otrā pasaules kara laikā Tulio Somijas armijas rindās filmēja kinohroniku, bieži pats būdams par mata tiesu no nāves, tādēļ viņš atdusas Otrā pasaules kara varoņu kapos Helsinkos, jo viņš bija kino leģenda, kura vārdā šobrīd Somijā ir nosaukta kinozāle.
Nautrēnu vidusskolas muzeja vadītāja Mārīte Zubko
