TĒLNIEKAM ANTONAM VELIKĀNAM – 100
Dzimis 1921.gada 25.februārī Nautrēnu pagasta Dekteru ciemā. Mācoties Nautrēnu pamatskolā, bija mazpulku vadītājas, skolotājas Johannas Lapiņas-Krampes aktīvs palīgs. Piedalījies Latvijas mazpulku salidojumā Rīgā un pieņemšanā pie prezidenta Kārļa Ulmaņa. 1938.gadā pabeidzis Vipingas divgadīgo lauksaimniecības skolu. 1941.gadā tika izvests uz Sibīriju. Karagandas krāsaino metālu raktuvēs kopā ar mežvidieti Bērtuli Bulu sāka veidot skulptūras. 1956.gadā atgriezās Latvijā un iekārtojās darbā. Šajos gados sāka pievērsties koktēlniecībai, bet izteikts talants viņam bija uz akmens apstrādi. Nopietnāk šo mākslas veidu apguva pēc pārcelšanās uz dzīvi Rīgā, kad iestājās Latvijas republikas arodbiedrību tautas nama studijā pedagoga H. Fišera vadībā.
Antons Velikāns ir Latgales monumentālās tēlniecības pārstāvis. Kopā ar Bērtuli Buli strādājis pie Latgales kultūras darbinieku atveidojuma kokā, ģipsī, akmenī. Vislielākais viņu nopelns monumentālās mākslas laukā saistās ar kapu pieminekļu izveidošanu Latgales dižajiem ļaudīm: grāmatu pārrakstītājam Andryvam Jūrdžam un zemnieku aizstāvim Pīteram Miglinīkam Desetnīku kapos, rakstniekam Antonam Rupainim Bērzgales kapos, pedagoģei Valērijai Seilei, izdevējam Vladislavam Locim, kultūras pētniekam Miķelim Bukšam, garīdzniekam un politiķim Francim Trasunam, brāļiem Skrindām u.c..
Daudzi meistara darbi ir pabijuši mākslas izstādēs. Viņa veidotais Pītera Miglinīka krūšutēls glabājas Nautrēnu vidusskolas novadpētniecības muzejā.
Antona Velikāna dzīves gājums aprāvās 1991.gada 8.decembrī, apglabāts Rīgā Miķeļa kapos.