Dejotāju ekskursija
Latvijas vēstures izpētes ceļos mūsu skolas dejotāji
Vienmēr apbrīnoju un cienu skolēnus, kuru ikdiena ir piepildīta ne tikai ar mācību darbu, bet arī ar dalību dažādos ārpusstundu pasākumos. Šķiet, viņu diennaktī ir vairāk stundu un ik minūte ir ražīgāka, jo jāpaspēj vairāk.
Nautrēnu vidusskolā tādi ir sportisti, erudīti, dziedātāji, teātra dalībnieki un, protams, arī dejotāji. Tie ir skolēni, kuri strādā un mēģina vēl tad, kad klasesbiedri jau ir brīvi. Svētku dienās, kad citi atpūšas, viņi auj kājas un rada svētkus sev un citiem.
Pateicoties Monreālas latviešu sabiedriskā centra atbalstam, šajā mācību gadā dejotājiem tika sagādāta jauka iespēja – ekskursija. Tuvojas Latvijas simtgade, tāpēc ekskursiju projekta tēma “Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi”.
Šo ceļojumu mūsu vēsturē mēs sākām ar tuvāko reģionu – Latgali, apmeklējot senlatviešu pilskalnu Andrupenes pagastā, Krāslavu un mūsu novada centru Rēzekni. Kā pirmais pieturas punkts mūsu ceļā bija Kroma kolna bruoliste Andrupenes pagastā, kur bruolistes virsaiša Aleksandra Lubāna vadībā mēs aizceļojām 1000 gadu senā vēsturē. Skolēni apskatīja seno latgaļu bagātīgās rotas un uzzināja par to pielietojumu, noklausījās virsaiša stāstījumu par senlatviešu pilskalniem, sadzīvi tajos, nodarbošanos, aizsardzību pret uzbrucējiem. Lielu interesi izraisīja senlatviešu ieroči – cirvji, zobeni, vairogi, stopi un bultas, un iespēja tos paturēt rokās. Skolēni varēja pielaikot bruņukreklus un cepures, šaut mērķī ar īstu loku, cīnīties ar mācību zobeniem un vērot apkārtni no aizsardzības torņa.
12.gs, Krusta kariem sākoties Latvijas teritorijā, ar pārspēku un viltu latgaļi tika pakļauti un nonāca arvien lielākā atkarībā no krustnešiem un vācu tirgotājiem. Sākās mūsu tautas paverdzināšanas gadsimti. Tika iekarotas un atsavinātas latgaļu zemes, atņemti ieroči, nīdēta mūsu kultūra un dievatziņa, ieviesta dzimtbūšana. Senlatvietis vairs nebija saimnieks savā zemē.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Krāslavu. No Priedaines skatu torņa vērojām skaistos Daugavas lokus. Daugava latvietim ir kā dzīvības artētija. Tā senlatvieti ne tikai baroja, bija satiksmes ceļš, šķērslis ienaidnieku ceļā, bet arī ienesa sudrabu no svešzemju tirgotājiem.
Kopā ar ekskursiju vadītāju izstaigājām un iepazinām Krāslavu. Par tās izveidi un attīstību krāslavieši ir pateicīgi grāfiem Plāteriem, kas 18.gs vidū iegādājās šo teritoriju, uzcēla pili, iekopa parku, izveidoja oranžēriju. Krāslava priecēja ar sakoptību un mazpilsētas šarmu.
Mums tuvākā un visbiežāk apmeklētā pilsēta - Rēzekne. Kaut gan uz to dodamies itin bieži, parasti šie apmeklējumi ir sadzīviski – iepirkšanās, medicīnas pakalpojumi, koncerti un kino. Šoreiz Rēzekni iepazinām nedaudz citādā rakursā, apmeklējām vietas, kur agrāk nebijām bijuši, uzzinājām jaunu un interesantu informāciju gan par Zaļo sinagogu un ebrejiem 19.gs Rēzeknē, gan vecticībniekiem un viņu dievnamu, interesi izraisīja Pasta baložu stacija.
Paldies Monreālas latviešu sabiedriskajam centram un Vītolu fondam, kas atbalstīja mūsu projektu. Lai Vītolu fonda moto “Ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu nākotnē palīdzēt citiem!” uzrunā katru skolēnu!
